Neskatoties uz to, ka baltā tēja ir pazīstama jau gadsimtiem ilgi, lielākā daļa mūsdienu cilvēku tikai tagad pakāpeniski sāk izbaudīt šī unikālā dzēriena bagātīgo garšu. Šī tēja ir piesaistījusi gardēžu, zinātnieku un dietologu uzmanību, jo baltā tēja ir bagāta ar antioksidantiem, pretvīrusu un antibakteriālajām sastāvdaļām. Turklāt, tā atšķirās ar bagātīgu garšu, kura spēj pārsteigt pat visprasīgākos tējas dzēriena cienītājus.


Baltās tējas šķirnes

Baltā tēja tiek iegūta no tējas koku pumpuriem un to jaunajām lapām brīdī, kamēr lapas vēl nav paspējušas pilnībā nogatavoties. Pavasarī, tējas ievākšanas brīdī, rūpīgi tiek ievākti un atlasīti tikai ziedu pumpuri un pirmās lapas, kas atrodas blakus ziedam. Baltās tējas ievākšanas un nogatavošanas process tiek pakļauts minimālai apstrādei. Pēc tējas ievākšanas, tā tiek nedaudz kaltēta saulē un vēlāk arī žāvēta. Tējas pumpuru un lapu krāsa paliek gandrīz nemainīga. Baltās tējas iegūšanas process ir sarežģīts, jo tās ievākšanā un apstrādē izmanto tikai roku darbu - jaunie pumpuri un lapas ir ļoti maigas un trauslas un rūpnieciski veicot tējas ievākšanas procesu gan pumpuri, gan lapas tiktu sabojātas. Baltās tējas koki tiek audzēti Ķīnas, Taivānas, Indijas kā arī Nepālas reģionos.

Lielāka daļa baltās tējas tiek audzēta Ķīnas provinces Fudziaņas dienvidaustrumos. Premium tēja no Ķīnas tiek iedalīta vairākās klasēs, turklāt tai katrai ir savs nosaukums. Tradicionālās baltās tējas šķirnes:

  • Bai Hao Yin Zhen („balti sudrabotās pūkainās adatas” vai vienkārši „sudraba adatas”) – starp baltajām tējām šis ir visdārgākais tējas veids, jo tējai tiek izmantoti auga jaunie pumpuri un pirmie lapu dzinumi. Šīs tējas var ievākt tikai agrā pavasarī, 3 dienas gadā. Tējai piemīt viegls ziedu aromāts un izteikti maiga garša.
  • Bai mu dan („baltā peonija”) – arī šajā tējas šķirnē tiek izmantoti jaunie dzinumi, taču tie sastāv no jaunajiem “sudraba” pumpuriem un divām apakšējām lapiņām aiz ziedkopas. Dažkārt baltās tējas cienītāji priekšroku dod tieši šai baltajai tējai tās pilnvērtīgās garšas un lielāka kofeīna un tanīna sastāva un iedarbības dēļ.
  • Shou Mei („ilgmūžības uzacis”) – baltās tējas veids, kas tiek ražots no dabīgi izkaltušām augšējām tējas lapām. Tējai piemīt izteiktāka garša, kas atgādina Oolong tējas. Šīs šķirnes baltās tējas galvenokārt tiek audzētas Fudziņas provincē un Guangxi provincē Ķīnā. Tējas lapas ievāc vēlāk nekā Bai mu dan, tās var būt tumšākā krāsā, bet joprojām samērā zaļas. Šī ir zemākas klases tēja kā Bai Hao Yin Zhen.
  • Tirgū pieejama ir arī Ceilonas baltā tēja, ko audzē Šri-Lankā, tā ir reti sastopama un ir ļoti vērtīga. Šai tējai ir gaiša krāsa un salds medus aromāts un garša.

Katrs baltās tējas nosaukums norāda uz jauno sudraba pumpuru un nobriedušo lapu procentuālo sastāvu. Baltās tējas tips ar lielāku sudraba pumpuru saturu un mazāku nobriedušo lapu daudzumu ir ar vieglāku aromātu un maigāku garšas buķeti. Iekļaujot sastāvā vairāk nobriedušo lapu, garša kļūst piesātinātāka, daudzpusīgāka. Baltajā tējā ir 3 reizes vairāk kofeīna kā vienā krūzīte kafijas, tāpēc tā nodrošinās papildu enerģiju visas dienas garumā, bet neradīs nepatīkamu satraukuma sajūtu, kāda var rasties iedzerot pārāk daudz kafijas.

Balto tēju pagatavojot jāizmanto tikai mīksts ūdens, ne pārāk karsts (50-70 grādi pēc Celsija), ja ūdens būs par karstu tas sadedzinās tēju un iznīcinās maigos aromātus un garšu. Pagatavotai baltajai tējai piemīt maigi dzeltena vai maigi zaļa nokrāsa, tā ir bagāta ar aminoskābēm un vitamīniem, kas palīdz organisma atjaunišanās procesos. Taču viens paliek nemainīgs – baltā tēja tiek gatavota klasiskā traukā – gaiwan. Pagatavojot tēju šajā, īpaši baltajai tējai paredzētajā traukā, dzēriens atklāj savu pilnīgo garšu un aromātu.